Arodbiedrība, kas pārstāv desmitiem tūkstošu ostu darbinieku visā ASV, ir piekritusi pārtraukt streiku, kamēr turpinās sarunas.
Otrdien Starptautiskās kravas kuģu pārvadātāju asociācijas (ILA) biedri otrdien izgāja no darba 14 lielākajās ostās austrumu un Meksikas līča piekrastē, apturot konteineru satiksmi no Meinas līdz Teksasai.
Arodbiedrība apgalvo, ka tā ir panākusi provizorisku vienošanos par algām un piektdien atgriezīsies darbā līdz 15. janvārim, kad tā atgriezīsies pie sarunu galda, lai pārrunātu “visus pārējos neatrisinātos jautājumus”.
Šī akcija bija pirmā šāda veida darba pārtraukšana gandrīz 50 gadu laikā, un tā draudēja radīt haosu aktīvās svētku iepirkšanās sezonas un gaidāmo prezidenta vēlēšanu laikā.
“Ar tūlītēju spēku visas pašreizējās darba akcijas tiks pārtrauktas, un visi darbi, uz kuriem attiecas ģenerāllīgums, tiks atsākti,” teikts ILA un darba devēju grupas – United States Maritime Alliance (USMX) – kopīgajā paziņojumā.
Saskaņā ar provizorisko vienošanos algas nākamajos sešos gados pieaugs par 62 %, kā ziņo BBC News. Taču sarunas turpināsies par vairākiem neatrisinātiem jautājumiem, tostarp par automatizāciju.
Arodbiedrība pieprasīja algu paaugstinājumu par 77 %, savukārt USMX iepriekš bija palielinājusi savu algu paaugstināšanas piedāvājumu līdz gandrīz 50 %.
“Īsais ILA streiks… noteikti tiks klasificēts kā viena no ienesīgākajām 3 dienām darba devēju un vadītāju vēsturē,” sacīja uzņēmējdarbības konsultāciju uzņēmuma Anderson Economic Group izpilddirektors Patriks Andersons.
“ILA darbinieki acīmredzot ir ieguvuši 60 % algu pieaugumu pēc tam, kad atteicās no 3 darba dienām streikā, kas nenodarīja nopietnu kaitējumu ASV ekonomikai.”
Vācijas kuģniecības grupa Hapag-Lloyd piektdien aģentūrai Reuters paziņoja, ka varētu būt nepieciešamas trīs līdz četras nedēļas, lai kompensētu ar streiku saistīto kuģu aizkavēšanos ASV ostās. Streiks sākās otrdien pēc tam, kad sarunās neizdevās panākt jaunu sešu gadu līgumu. Šis bija pirmais lielais ILA pārtraukums kopš 1977. gada.
Streika skartās ostas bija dažas no noslogotākajām valsts ostām, tostarp Ņujorkas, Džordžijas un Teksasas ostas. Eksperti lēš, ka tajās tiek apstrādāta vairāk nekā trešdaļa ASV importa un eksporta.
ASV prezidents Džo Baidens ceturtdienas vakarā paziņojumā atzinīgi novērtēja provizorisko vienošanos, sakot, ka tā ir būtisks progress ceļā uz stingru līgumu.
“Es apsveicu ILA dokerus, kuri ir pelnījuši spēcīgu līgumu pēc tam, kad tik daudz upurēja, lai pandēmijas laikā saglabātu mūsu ostas atvērtas,” teica Baidens. “Un es aplaudēju ostu operatoriem un pārvadātājiem, kas ir ASV Jūras transporta alianses biedri, par smago darbu un spēcīga piedāvājuma iesniegšanu.”
Baidens norādīja, ka ostām ir jābūt atvērtām, lai “nodrošinātu kritiski svarīgu piegāžu pieejamību” tiem, kurus skāra viesuļvētra “Helēna”, kuras dēļ ASV dienvidaustrumos ir gājuši bojā vairāk nekā 200 cilvēku.
“Lēmums pārtraukt pašreizējo streiku un ļaut Austrumu un Meksikas līča piekrastes ostām atsākt darbu ir laba ziņa valsts ekonomikai,” paziņojumā sacīja Nacionālās mazumtirdzniecības federācijas prezidents un izpilddirektors Metjū Šejs.
Uzņēmēji bija gatavojušies iespējamai ilgstošai ostas slēgšanai, kas draudēja traucēt pasaules tirdzniecību un ASV ekonomiku. Daži uzņēmumi bija uzkrājuši krājumus, jo vasarā izplatījās brīdinājumi par streiku. Arī daudzi patērētāji bija nobijušies un veidoja dažu preču, piemēram, mākslīgo maisījumu zīdaiņiem un tualetes papīra, krājumus.
Saskaņā ar 2018. gada līgumu, kura termiņš beidzās pirmdien, dokeri saņēma pamata stundas algu no 20 līdz 39 ASV dolāriem, kā arī citus pabalstus, tostarp autoratlīdzību par konteineru satiksmi. ILA vadītājs Harolds Daggetts pieprasīja, lai uzņēmumi piekristu palielināt stundas atalgojumu par 5 dolāriem par katru līguma darbības gadu.
Arodbiedrība, kurā saskaņā ar federālo informāciju ir aptuveni 47 000 aktīvo biedru, pieprasa arī aizsardzību pret automatizāciju.